Tasco 7800

Firma Tasco ir pazīstama kā lielisks binokļu un tālskatu ražotājs, un šaubos, vai atradīsies kāds cilvēks, kuram tā asociēsies ar fototehniku. Tasco 7800, binokļa un fotoaparāta krustojums, atgādina kaut ko no spiegu aprīkojuma. Aparātu ražoja Japānā no 1977. gada līdz 1981. gadam.

Вилия - Vilia

90to gadu otrajā pusē manās rokās nonāca vienlaicīgi divi fotoaparāti - Zenit 11 un Vilia. Zenit spoguļkamera uz dažiem gadiem kļuva par manu pamat fotoaparātu, bet Vilia - par dekoratīvu elementu plauktā, tādēļ var uzskatīt, ka mana fotoaparātu kolekcija aizsākās tieši ar Vilia fotokameru.

Skina SK-222

Nav taču nekas neparasts, ja pieaugušiem cilvēkiem trūkst fantāzijas, un tā vietā, lai bērnam uz dzimšanas dienu uzdāvinātu ko interesantu, viņi dāvina noteiktu naudas summu, lai jubilārs pats izvēlētos sev dāvanu. Tā bija mana 13. vai 14. dzimšanas diena, kad kārtējo reizi saņēmu vairākas aploksnes ar piecīšiem un izdomāju, ka man ir vajadzīgs fotoaparāts. Vienā no Vecrīgas fotosaloniem, noklausoties pārdevējas stāstītās pasakas par fotoaparātiem, izvēlējos savu pirmo fotokameru. Tas bija 90to  gadu vidus un par kompakt-kameru Skina SK-222 samaksāju 14 Ls, kas tajos tālajos laikos nebija maza summa, it sevišķi pusaudzim. Par atlikušo naudu sanāca bateriju komplekts un pāris filmiņas. Turpat veikalā man parādīja, kā ielādēt filmiņu aparātā, un mani piedzīvojumi varēja sākties.

Olympus OM-10 un RMC Tokina 35-135mm

Savu fotoaparātu kolekciju papildināju ar Olympus 10-OM spoguļkameru un RMC Tokina 35-135mm objektīvu. Kameru ražoja  no 1979. gada līdz 1987. gadam kā vienkāršu, masām paredzētu fotoaparātu.  Fotoaparātam ir automātiskā ekspozīcija, pieejams liels klāsts ar aksesuāriem un pats galvenais - fotoaparāts ir skaists un viegli lietojams. Olympus OM-10 joprojām vēl ir populārs, tādēļ iegādāties tādu mazulīti par sviestmaizi ir maz cerību.

Scanpower UPS akumulatora maiņa

Grūti spriest, tas bija agrs rīts vai vēl nakts, bet mani uzmodināja iepriekš nedzirdēts signāls, kurš, kā noskaidrojās, nāca no nepārtrauktās barošanas avota jeb UPS (uninterruptible power supply). Tā ir tāda iekārta ar akumulatoru, kas nodrošina elektropadevi brīžos, kad Latvenergo grēko. UPS nereaģēja ne uz izslēgšanas pogu, ne atvienošanu no tīkla, tādēļ paslēpu to skapī tālāk no savām ausīm, līdz būšu izgulējies, lai nepārtrauktais signāls netraucētu baudīt sapņus.

Aizsargplēve fotokameras ekrānam

Nezinu kāds velns mani dīdīja noņemt aizsargplēvi no fotokameras ekrāna. Gandrīz gadu, kopš iegādājos fotokameru Olympus E-PL1, aizsargplēve atradās uz ekrāna un netraucēja, redzamība daudzmaz apmierināja, bet te  - ņēmu un noplēsu. Biju iedomājies, ka redzamība kļūs labāka, bet nekā. Bez aizsargplēves ekrāns nežēlīgi speķojas, katrs pirkstu nospiedums ir redzams, un saule ļoti nepatīkami atspīd. Saulainā laikā ekrānā ir krietni grūtāk kaut ko saskatīt.

Nav divu domu, ka noņemot aizsargplēvi dzīve vieglāka nepalika un vajag plēvi pielīmēt atpakaļ. Nekādu speciālo aizsargplēvi fotokamerai nemeklēju, bet iegādājos telefoniem paredzēto. Par 1 latu ieguvu iepakojumu ar 3 aizsargplēvēm, maziņu drāniņu ekrāna tīrīšanai un plastmasas plāksnīti, ar kuru izstumt  gaisa burbuļus, ja tādi rodas. Uz iepakojuma rakstīts, ka plēve ir antistatiska, samazina atspulgu utt. Tā kā šīs aizsargplēves ir paredzētas iPhone telefoniem, tās ir krietni lielākas par manas kameras ekrānu. Nomēru vajadzīgo izmēru, griežu ar skalpeli, tad piemēru pie ekrāna, vai ir nogriezta pareizi. No vienas iPhone telefonam paredzētās plēves sanāk divas fotokameras ekrānam. Komplektā ir arī instrukcija, kā plēve jālīmē, bet galvenais ir pārliecināties, lai uz ekrāna pirms aizsargplēves līmēšanas nav putekļu, jo katrs puteklis paliks kā gaisa burbulis.

Ne visām fotokamerām aizsargplēve prasās, bet, ja gribas labu vizuālo izskatu saglabāt ilgstoši, tad plēve ir ieteicama.

Tilt-shift no kino projektora objektīva

Jau kādu laiku atpakaļ manu kolekciju papildināja četri kino projektoru objektīvi, no kuriem trīs ir ražoti LOMO rūpnīcā PSRS laikā un viens ir vācu firmas ROW ražojums. Objektīvus ieguvu pavisam nejauši, bartera rezultātā, sapiera lāpstiņu iemainot pret optiku. Kino projektora objektīvi nav tā lieta, ar kuru parasti cilvēki staigā apkārt un fotogrāfē, tādēļ  objektīvi ir ļoti labā stāvoklī, ar vāciņiem, futlāriem un tehniskām pasēm, vienīgi ROW ražojums ir mazliet apdalīts un ir bez papīriem. Gost standarts pieļāva, ka lēcas tādai optikai drīkst būt ar dažiem maziem gaisa burbulīšiem, kas vienam objektīvam arī ir novērojams, bet tas īpaši neietekmē rezultāta kvalitāti.

Industar 50 ar izbīdāmo tubusu + Olympus E-PL1

• Fokusa attālums: 50mm

• Diafragma: F3,5-F16

• Fokusa diapazons: 1m līdz bezgalībai

• Stiprinājuma veids: M39(39x1)

• Diafragmas lapiņu skaits: 8

• Filtra diametrs: 36mm, uzspraužams

• Svars: 105g

Objektīvu Industar-50 ražoja dažādās modifikācijās, šis objektīvs ražots 50-tajos gados rūpnīcā LZOS (Лыткаринский Завод Оптического Стекла) un ir aprīkots ar izbīdāmo tubusu. Objektīvs bija paredzēts tālmēra fotoaparātiem, tādiem kā Zorki un Fed, vēlākās modifikācijas ražoja  spoguļkamerām ar m42 stiprinājuma vītni.

Vārda brīvība

Kā jau ievērojāt, mans iepriekšējais raksts ir izdzēsts.
Kā portāla spoki.lv administrācijai norādīja Latvijas Bankas kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītāja vietniece Veneranda Kausa, manas veidotās fotomanipulācijas pārkāpj Latvijas Bankas 2009. gada 15. janvāra noteikumus  Nr.30 "Lata naudas zīmju reproducēšanas noteikumi".
Ievērojot likuma vārdu un burtu, novērsu visus pārkāpumus savās fotomanipulācijās, t.i., samazināju izšķirtspēju un pa diagonāli uzdrukāju labi saskatāmu uzrakstu ''PARAUGS'', prasītajā augstumā un platumā.
Man ir neizsakāms prieks, ka Latvijas bankas darbinieki apmeklē vietni spokiem.lv un deldē savus pirkstu nospiedumus, lai rakstītu sūdzības par manām fotomanipulācijām, bet likumam ir jābūt vienādam visiem. Ar googles meklētāja starpniecību es atradu daudzus naudas reproducēšanas piemērus, kuri pārkāpj augstāk minētos noteikumus, bet neviens nav lūdzis tos izdzēst. No tā var secināt, ka tas ir mēģinājums ierobežot manu satversmē garantēto vārda brīvību, jo šajā gadījumā manas veidotās fotomanipulācijas ir klasificējamas kā parodija, nevis reproducēšana.

Ja es uz savām fotomanipulācijām esmu spiests drukāt vārdu "PARAUGS", ko tas dotajā situācijā nozīmē? Paraugs kam? Paraugs no kā? 

Latvijas valsts meži

Raksts ir dzēsts.

Neliela intriga

Manu objektīvu kolekciju šodien papildināja 4  interesanti eksemplāri. Kaut pagaidām man nav adaptera šiem specifiskajiem objektīviem, tomēr ziņkāre ņēma virsroku, un uz ātru roku no papīra uztaisīju improvizētu adapteri un ieguvu dažas bildes. Ar šiem objektīviem var iegūt ļoti šauru asuma dziļumu, tādēļ šķiet, ka pasaule fotogrāfijā ir pasakaina un ļoti maza. Abas bildes ir tapušas no viena skatu punkta, pirmā ar jauno objektīvu, ja var to tā nosaukt, bet otrā ar kit objektīvu. Kamēr man vēl nav adaptera, lai saglabājas neliela intriga. Varbūt kādam ir nojausma, kas tie ir par objektīviem?

Olympus E-PL1 un ??? 

Objektīvu kolekcija

Katrs fotogrāfs zina, ka, lai iegūtu labu fotogrāfiju, ir nepieciešams labs objektīvs, un parasti lielākās naudas summas tiek tērētas tieši optikas iegādei. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ražo pārākās paaudzes objektīvus ar dažādiem uber-puper stabilizatoriem un ultra skaņas motoriem, bet vai tie ir vairāku simtu un pat tūkstošu latu vērti? Man fotogrāfija nav ne modes lieta, ne arī naudas pelnīšanas veids, tādēļ neiespringstu par dārgo auto fokusa objektīvu cenu, un ar baudu izmantoju vecu, pārbaudītu optiku, kura nemaz nav tik peļama.

Izveidoju nelielu apkopojumu ar m39 un m42 vītnes objektīviem, kuri laika gaitā tiks izmantoti kopā ar Olympus E-PL1. Manuprāt, vecie objektīvi vizuāli ir acij tīkamāki nekā oriģinālie M.ZUIKO DIGITAL objektīvi. Slaidšovā ir redzams kā izskatās mana objektīvu kolekcija  kopā ar Olympus E-PL1 fotokameru. Attēlus slaidšovam fotografēju ar Panasonic Lumix DMC-LZ5 fotokameru.

HELIOS-44M + Olympus E-PL1

• Fokusa attālums: 58mm

• Diafragma: F2-F16
• Fokusa diapazons: 0,5m līdz bezgalībai
• Diafragmas slēdzis (A/M): IR

• Stiprinājuma veids: M42(42x1)
• Diafragmas lapiņu skaits: 8

• Filtra diametrs: 52mm
• Svars: 290g

Droši vien vēl daudziem mājās kaut kur ir paslēpies kāds no Helios saimes objektīviem. Katrā ziņā tie savulaik bija ļoti populāri, un ar tiem tika komplektēti arī Zenit fotoaparāti. HELIOS-44M objektīvus ražoja vairākas rūpnīcas dažādās modifikācijās.  Šis objektīvs ražots optikas mehānikas rūpnīcā Jupiter (Юпитер). Aprīkots ar lēkājošo diafragmu un  A/M slēdzi, kurš daudzām citām modifikācijām nav. Helios ģimene ir liela un plaša, protams, ne visas modifikācijas bija vienlīdz labas, un dažiem modeļiem bija savas specifiskas nianses, bet kopumā to konstrukcija ir veiksmīga. Ne velti padomju laikos Helios-44 objektīvi tika uzskatīti par vieniem no labākajiem.

Objektīvu tīrīšana

Kopš pirmo fotoaparātu iegūšanas savā īpašumā, esmu izmēģinājis lielu lērumu dažādu optikas tīrīšanas līdzekļu un metožu. Ir arī trāpījušies tādi līdzekļi, kas īpaši paredzēti objektīvu tīrīšanai, tomēr to lietošanai līdzvērtīgu rezultātu iegūtu objektīvam uzspļaujot un noslaukot, tādēļ nevajag ticēt visam, kas rakstīts uz iepakojuma. Labāk jebkuru nepazīstamu tīrīšanas līdzekli vispirms pārbaudīt uz kādu mazāk vērtīgu objektīvu vai pat mobilā telefona ekrānu.

Fotoaparātu remonts jeb pārdomas par āmuru

Kad vēl strādāju Radiotehnikā par virpotāju, es samērā bieži no kolēģa dzirdēju frāzi, ka pats precīzākais mērinstruments ir āmurs jeb kuvaldometrs (no kr.val. кувалда – vesers), kā viņš to sauca. Sākumā man likās, ka tas ir vienkāršs jociņš bez kādas dziļākas domas. Bet pagāja laiks, un vajadzēja izmainīt dažus izmērus flancim (detaļai, kuru virpoju uz sešvārpstu virpas), ko nekad līdz tam nebiju darījis. Visādi izmēģināju, bet tā arī netiku skaidrībā, kā tas īsti tiek darīts, jo skolā mācīja tikai par universālām virpām. Tad griezos pēc padoma pie kolēģa Rūķa, kā mēs viņu iesaucām gaitas un raksturīgās īpašības dēļ - vienmēr būt darbā nosmērētam līdz pat plikajam pakausim. Viņš man parādīja, ka grieznis tiek regulēts belžot ar āmuru pa tā dibenu, un iegūstamā precizitāte ir līdz milimetra simtdaļai; tad es arī novērtēju Rūķa joka dziļo jēgu.

Objektīva HELIOS-44M remonts

Dzīvē visādi gadās, un reizēm notiek negadījumi, un objektīvs vai fotokamera izslīd no rokām un izbauda brīvo kritienu. Man tā gadījās ar objektīvu HELIOS-44M, kurš apm. no metra augstuma nokrita uz koka galda. Rezultātā, kaut arī nekādu vizuālu bojājumu nav, tomēr diafragma vairs negrib korekti strādāt. Trieciens nebija liels, tādēļ arī bojājumiem nevajadzētu būt pārāk lieliem.

Lai gan objektīvs nav nekāds dārgais, tomēr šķirties no tā negribas, it sevišķi tāpēc,  ka tas ir mans pirmais objektīvs, kurš tika aktīvi izmantots vairākus gadus kopā ar Zenit 11. Bija vēlme pielikt Helios-44M objektīvu pie digitālās fotokameras Olympus E-PL1 un paskatīties, kādas fotogrāfijas var ar to iegūt, tomēr notika neliela ķibele. Diezin vai  es vietā pirkšu citu Helios objektīvu, tādēļ mēģināšu pats šo saremontēt.

Mana ciparu fotokameru kolekcija

Canon PowerShot 600 ir pirmā Canon digitālā fotokamera, izlaista 1996. gadā. Par kompakt-kameru to ir grūti nosaukt, jo izmēros tā pārspēj daudzas spoguļkameras. Raksta uz  PCMCIA atmiņas kartēm, maksimālā izšķirtspēja 832 x 608 pikseļi, barojas no 6 AA tipa baterijām. Nav mūsdienās tik ierastā LCD ekrāna, uz kura var apskatīt nobildētos attēlus, ir tikai maziņš melnbalts ekrāns, kurš attēlo bilžu skaitu un kvalitāti. Komplektā ir platleņķa objektīvs.

Yashinon DS-M 50mm + Olympus E-PL1

• Fokusa attālums: 50mm

• Diafragma: F1,4-F16
• Fokusa diapazons: 0,5m līdz bezgalībai
• Diafragmas slēdzis (A/M): Nav

• Stiprinājuma veids: M42(42x1)
• Filtra diametrs: 52mm
• Svars: 225g

Kopš iegādājos adapterus savai E-PL1 fotokamerai, kit ojektīvs M.ZUIKO DIGITAL 14-42mm pārsvarā nīkuļo plauktā. Pārņem pilnīgi cita sajūta, kad rokās turi objektīvu metāla ietvarā un ar stikla lēcām, - uzreiz var just, ka tā ir manta.

Yashinon DS-M 50mm ir fotoaparāta Yashica TL Electro pamata objektīvs. Ļoti viegli un peldoši fokusējas ar taustei patīkamu, gumijotu gredzenu. Vienīgi nav sviras diafragmas pārslēgšanai uz manuālo režīmu, bet par to nav jāpārdzīvo, jo, nobloķējot lēkājošās diafragmas stienīti, tiek iegūts manuālais režīms.

Objektīvs atstāj visnotaļ pozitīvu iespaidus, gan ērti ieguļas rokā, gan ātri var nofokusēt. Lai no minimālā attāluma nofokusēt uz bezgalību, jāveic tikai puse apgrieziena.

Acīmredzot japāņi nemēģināja pildīt piecu gadu plānu, kā tas bija ierasts PSRS laikā, un domāja par patērētāju, ražojot pietiekami kvalitatīvus objektīvus, lai tie būtu interesanti arī mūsdienās. Objektīvs ir samērā rets, tādēļ tā cena ebay-ā reizēm mēdz būt iespaidīga. Man izdevās vācu ebay-a izsolē vinnēt Yashica TL-Electro ar šo objektīvu, samaksājot mazāk kā 20 eiro.

Operācija i

Vairākus gadus fotografējot ar filmu kamerām un kolekcionējot dažādus fotoaparātus, manā rīcībā ir jau neliels arsenāls ar dažādiem objektīviem, lielākā daļa no tiem ir lieliskā stāvoklī un darba kārtībā.

Nolēmu veikt nelielu eksperimentu - vecos filmu fotoaparātu objektīvus sapārot ar ciparu kameru, kuras matrica ir ievērojami mazāka par filmas kadru. Izvēlējos bez-spoguļa fotoaparātu Olympus PEN E-PL1 ar gandrīz 4 reizes mazāku matricu (17,3 x 13 mm) nekā filmas kadrs (24 x 36 mm). Kamera labi sadzīvo ar dažādiem objektīviem, protams, neiztiekot bez attiecīgiem adapteriem.

Īsāk sakot, objektīvus mainīšu kā zeķes un publiskai apskatei ievietošu dažas fotogrāfijas ar pensijā aizsūtīto objektīvu veikumu.

Школник (Shkolnik)

Savas fotoaparātu kolekcijas apskatu sākšu ar kādu ļoti vienkāršu kameru, kas pat kolekcionāru vidū nekādu lielo interesi neizraisa. Pieļauju iespēju, ka šis fotoindustrijas brīnums biežāk nonāk mēslainē, nevis komisijas veikalos, utenē vai kādam kolekcijā.

Lai fotogrāfēt varētu ne tikai buržuji, bet arī proletāriešu bērni, no 1962. līdz 1969. gadam  rūpnīcā БелОМО  tika saražots vairāk kā puse miljona ļoti primitīvu un ļoti lētu fotoaparātu ''Школник''. Kā nosaukums vēsta, tie bija paredzēti skolniekiem kā pirmā fotokamera, ar kuru mācīties fotogrāfēt. Tai vajadzēja būt izturīgai, vieglai un vienkāršai savā uzbūvē.

Grāmatu plaukts

Cilvēks, kurš ir saprātīgs un tiecas pēc zināšanām kā kaķis pēc baldriāna, jau ir ievērojis, ka visvarenais tīmeklis ar tanti Googli priekšgalā ne vienmēr spēj sniegt visaptverošu informāciju dzimtajā valodā par daudzām tēmām, it sevišķi, ja tās ir vecākas par pāris desmitiem gadu. Tādēļ ir nepieciešams cits avots, no kura smelties zināšanas. Protams, var izmantot zinoša cilvēka padomus, bet ne vienmēr tas ir pieejams un pieņemams risinājums. Ir vēl tāda lieta kā grāmatas, latviešiem kā lasītājtautai vajadzētu zināt par tādām. Cilvēkiem, kuri ne pirmo dienu prot lasīt, parasti tādas ir vairākas un glabājas plauktos.

Grūti sintētiskai paaudzei pārmest fotogrāfijas procesa izpratnes trūkumu.  Iegādājoties fotokameru un pat izlasot instrukciju, dzīve skaidrāka nekļūst - foto terminu izpratnei ir vajadzīgas kaut niecīgas, bet tomēr priekšzināšanas. Daudziem šķiet, ka neskaitāmas knipsēšanas reizes automātiskajā režīmā dos kaut kādu izpratni par notiekošo procesu, bet tas tikai ļauj secināt, ka šajā režīmā bildes sanāk vislabāk.Visa foto-procesa automatizācija un primitivizācija ļauj būt profānam un uzņemt pietiekami augstas kvalitātes bildes, lai varētu jau pat sākt lepoties ar sevi.

Neliels ieskats PSRS laikā izdotajās grāmatās latviešu valodā par un ap fotogrāfiju, kuras ir nonākušas manā grāmatu plauktā. Visas grāmatas ir nomainījušas vismaz vienu īpašnieku, tādēļ dažās no tām ir piezīmes un pasvītrotas vietas - lietotu grāmatu burvība, var redzēt, kas ir bijis svarīgs iepriekšējam lasītājam.

Visam ir sākums

Nav nepieciešama Pārker pildspalva, lai pierakstītu spārnotu domu, reizēm pietiek ar netīru pirkstu un tualetes sienu. Ar fotogrāfiju ir līdzīgi, dārgas tehnikas izmantošana negarantē saturīgu gala rezultātu. Tā, protams, ir gaumes lieta, bet ar tinti rakstīt ir patīkamāk.

Mūsdienās katrs, kuram ir fotoaparāts sevi var uzskatīt par fotogrāfu. Ir tikai nepieciešama neliela iemaņa-attiecīgajā momentā nospiest pogu. Tikpat  viegli, bez nekādiem sirdsapziņas pārmetumiem ir arī tikt vaļā no nevajadzīgiem, nevēlamie kadriem. Bildēt ir tik vienkārši, tik maz piepūles tas prasa, ka no fotogrāfijas sākotnējās burvības un vērtības  ir maz kas palicis.

Vēl dažus desmitus gadu atpakaļ, bija nepieciešama vesela nasta ar zināšanām, sava fotolaboratorija, lai sarkanā luktura gaismā, fotoamatieris iegūtu savu pirmo melnbalto fotogrāfiju.

Mana daudzmaz nopietnā aizraušanās ar fotogrāfiju aizsākās 90. gadu beigās, kad es savā īpašumā ieguvu Zenit 11 fotoaparātu, fotoķīmiju, fotopalielinātāju un divas grāmatas, kurām bija viens nosaukums uz abām-''Praktiskā Fotogrāfija''.

Tās arī kļuva par manu ilgstošo zināšanu avotu. Ieguvis nelielu informācijas devu, mēģināju to pielietot dzīvē, proti, okupēju vannas istabu un izbaudīju gammu neaprakstāmu sajūtu, ko sniedz sarkanais lukturis un brīdis, kad iegremdējot fotopapīru attīstīšanas šķīdumā parādās attēls.

Gāja gadi, mīlestība uz filmiņu fotoaparātiem  auga, bet pie durvīm jau kādu laiku klauvēja pirmās ciparu kameras un es lēnām no fotoamatiera kļuvu par kolekcionāru.