Savas fotoaparātu kolekcijas apskatu sākšu ar kādu ļoti vienkāršu kameru, kas pat kolekcionāru vidū nekādu lielo interesi neizraisa. Pieļauju iespēju, ka šis fotoindustrijas brīnums biežāk nonāk mēslainē, nevis komisijas veikalos, utenē vai kādam kolekcijā.
Lai fotogrāfēt varētu ne tikai buržuji, bet arī proletāriešu bērni, no 1962. līdz 1969. gadam rūpnīcā БелОМО tika saražots vairāk kā puse miljona ļoti primitīvu un ļoti lētu fotoaparātu ''Школник''. Kā nosaukums vēsta, tie bija paredzēti skolniekiem kā pirmā fotokamera, ar kuru mācīties fotogrāfēt. Tai vajadzēja būt izturīgai, vieglai un vienkāršai savā uzbūvē.
Kameras svars ir tikai 180 g, plastmasas korpuss ar divu lēcu fiksētu objektīvu, bez iespējas regulēt asumu. Asums sākot no 3,5 m līdz bezgalībai. 3 diafragmas atvērumi: 8, 11, 16. Pie diafragmas 16 asums ir no 2,5 m līdz bezgalībai. Centrālais slēdzis ar diviem eksponēšanas laikiem 1/60 un B , vieta trosītei, centrālā slēdža uzvilkšanas svira un slēdža iedarbināšanas svira.
Fotokameras vāka noņemšanas svira ir kameras apakšā, uz tās marķēti divi cipari 0 un 3, bet rodas jautājums, kas notika ar 1 un 2? Patiesība ir gaužām vienkārša - par cipariem maskējas krievu burti О un З, kas nozīmē “atvērts” un “aizvērts” (открытo - закрытo).
Teleskopisks skatu meklētājs ar 0,45x palielinājumu, ar ļoti izteiktiem optiskiem attēla kropļojumiem centrālajā daļā.Vēl viena raksturīga iezīme šai kamerai ir kadru skata sarkanais lodziņš, kurš mēdz atlīmēties un izkrist. Zibspuldzi pieslēgt nav paredzēts, jo, ja vari atļauties zibspuldzi, varēsi atļauties arī kādu citu fotoaparātu.
Kameras formāts 6x6 cm , tas ļauj bez fotopalielinātāja starpniecības, ar kontakt-kopēšanas metodi iegūt fotogrāfijas negatīva izmērā.
Līdz mūsdienām nav saglabājušies daudz šo apbrīnojami vienkāršo fotoaparātu, kuri, pateicoties savam necilajam izskatam un skolnieku nosliecei uz priekšmetu izturības noteikšanu, mūsdienās ir kļuvuši par reti sastopamiem eksemplāriem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru