ceturtdiena, 2012. gada 26. aprīlis
ceturtdiena, 2012. gada 19. aprīlis
Apslēptā manta
Kārtējo reizi dodoties uz savu dārzu, paķēru līdzi arī metāla detektoru. Meklēšanas process ir aizraujošs un nemanot puse dienas paiet rokot laukā no zemes dažādus niekus. Zeme ir pilna ar naglām, dažādiem metāla izstrādājumiem un pat ar nelielām cinkotām plāksnēm, kuras visdrīzāk tika izmantotas kaut kā norobežošanai.
trešdiena, 2012. gada 18. aprīlis
Ābeļu zaru apzāģēšana
Dārzs pamazām zaudē savu pamestā dārza izskatu. Februārī dārzu bija pārklājusi bieza sniega kārta, tādēļ Jumpravsalas kooperatīva vadītāja Rasma varēja dārza robežas parādīt tikai aptuveni. Tagad ir precizētas dārza robežas, un es varu ķerties klāt pie veco ābeļu zaru apzāģēšanas.

sestdiena, 2012. gada 14. aprīlis
Krūmu izciršana
Iepazinos ar pirmo dārza kaimiņu Igoru. Cilvēks gados, ar lielu pieredzi dārza darbos. No viņa ieguvu lietderīgas ziņas par kokiem un krūmiem, kuri aug manā mazdārziņā, un saņēmu arī pirmos ieteikumus. Lielais biezoknis ar krūmiem ir kaukāza plūme aliča, kuru droši var cirst nost.
Atbrīvojoties no krūmiem izmēģināju dažādus darbarīkus. Krūmu trimmeris izrādījās nepiemērots tādam biezoknim, jo 4 cm resnus stumbrus trimmeris nelabprāt griež nost, bet tievajos stumbros un sausajos vīteņaugos trimmera nazis mēdz sapīties un prieka maz piņķerēt laukā nazi. Ar rokas zāģi zāģēt krūmus ir ļoti neērti un aizņem daudz laika. Un vēl, ja stumbrus nenozāģē pie pašas zemes, tad tajos mietos ķeras kājas un grūti pārvietoties, bet, zāģējot līdz ar zemi, zāģis ātri kļūs neass, jo negribot tiks zāģēta arī augsne. Ar grieznēm var nogriezt tikai tievos stumbrus un daudz jēgas no tā nav. Pats efektīvākais rīks izrādījās mačete. Tas ir kaut kas līdzīgs dārzeņu nazim, tikai mazliet garāks, vairāk kā pusi metra garš. Bez īpašas piepūles ar mačetes palīdzību samērā ātri atbrīvojos no lielākās daļas krūmu. Ne velti filmās rāda, ka veči, brienot cauri džungļiem, izmanto mačetes. Noderīgs darbarīks un papildus sniedz arī drošības sajūtu.
svētdiena, 2012. gada 1. aprīlis
Mazdārziņš

Pārcelšanās uz laukiem notiek lēnām. Šobrīd esmu pārcēlies no Rīgas centra uz Ķengaragu. Tālu neesmu ticis, bet esmu jau ceļā. Lucavsalā īrēju mazdārziņu, kurš kalpos kā poligons maniem zaļajiem eksperimentiem. Gribu pie reizes pārliecināties, vai zemes darbi man tik ļoti patīk, kā esmu iedomājies. Bērnībā mēdzu rotaļāties senču mazdārziņā, patika rakņāties zemē, bet neatceros, vai būtu kaut vienu dobi izveidojis savā dzīvē. Dārziņu izvēlējos labi aizaugušu, lai zeme būtu atpūtusies un neiekopta. Kā papildus dāvana, tas atrodas uz aplūstošas teritorijas un ar to vajag rēķināties, ka dažas reizes gadā dārzs var pazust zem ūdens.
Ir nedaudz pētīta dārzkopju literatūra un ir virspusējas zināšanas par permakultūru, kuras ieguvu eko kopienas prezentācijās. No tās visas informācijas zupas ir radušās dažādas idejas, kuras arī mēģināšu realizēt Lucavsalas dārzā.
Droši vien tagad daudz laika pavadīšu savā mazdārziņā, bet tomēr centīšos laiku pa laikam savu darbību atspoguļot blogā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)