Ābeļu zaru apzāģēšana

Dārzs pamazām zaudē savu pamestā dārza izskatu. Februārī dārzu bija pārklājusi bieza sniega kārta, tādēļ Jumpravsalas kooperatīva vadītāja Rasma varēja dārza robežas parādīt tikai aptuveni. Tagad ir precizētas dārza robežas, un es varu ķerties klāt pie veco ābeļu zaru apzāģēšanas.

Grūti saprast, kā vainagu veidot, tik ļoti saaugušiem un veciem kokiem, tādēļ pirmos zāģēju nost sausos un ielūzušos zarus, tad skatos, kas paliek pāri. Daudzi zari bija saauguši tik lielā mudžeklī, ka pat nozāģēti tie tik un tā savu vietu nepameta un palika karājoties.

Zāģējuma vietas ir nepieciešams apstrādāt, lai pēc tam tās nesulotu un neiekļūtu kāda slimība. Es biju iecerējis tās noziest ar māliem, bet dārza kaimiņš Igors draudzīgi padalījās ar brūču ziedi kokiem. Dažus zarus bija vieglāk nozāģēt nekā pēc tam noziest zāģējuma vietu.

Nezinu kāpēc, bet man šī smēre īsti nepatīk un turpmāk labāk koku brūces smērēšu ar māliem, kā to darīja mūsu senči. Māls tomēr ir dabīgs materiāls un to nevajag sargāt no bērniem.