Mazdārziņš

Jau kādu laiku apsveru domu pārvākties no Rīgas uz laukiem. Neizmantojot pesticīdus, herbicīdus un minerālmēslus, audzēt garšīgus dārzeņus, augļus un zaļumus. Rīgā dzīvojot, pietrūkst pārtikas, kas nav kaitīga veselībai. 

Pārcelšanās uz laukiem notiek lēnām. Šobrīd esmu pārcēlies no Rīgas centra uz Ķengaragu. Tālu neesmu ticis, bet esmu jau ceļā. Lucavsalā īrēju mazdārziņu, kurš kalpos kā poligons maniem zaļajiem eksperimentiem. Gribu pie reizes pārliecināties, vai zemes darbi man tik ļoti patīk, kā esmu iedomājies. Bērnībā mēdzu rotaļāties senču mazdārziņā, patika rakņāties zemē, bet neatceros, vai būtu kaut vienu dobi izveidojis savā dzīvē. Dārziņu izvēlējos labi aizaugušu, lai zeme būtu atpūtusies un neiekopta. Kā papildus dāvana, tas atrodas uz aplūstošas teritorijas un ar to vajag rēķināties, ka dažas reizes gadā dārzs var pazust zem ūdens.

Ir nedaudz pētīta dārzkopju literatūra un ir virspusējas zināšanas par permakultūru, kuras ieguvu eko kopienas prezentācijās. No tās visas informācijas zupas ir radušās dažādas idejas, kuras arī mēģināšu realizēt Lucavsalas dārzā.

Droši vien tagad daudz laika pavadīšu savā mazdārziņā, bet tomēr centīšos laiku pa laikam savu darbību atspoguļot blogā.