Slinkā dobe - dobe bez rakšanas un ravēšanas

Pērnajā gadā izmēģināju daudz dažādus slinko dobju variantus, bet izrādījās, ka nemaz tik slinkas tās dobes nav - prasa daudz darba un vēl ir arī jāravē. Sākotnēji mēģināju ar plakangriezni apstrādāt virsējo zemes slāni, bet zeme ir smaga un nezāles labi saaugušas, tādēļ instrumenti netur slodzi un lūst, rezultātā nonācu pie daudz vieglāka dobju veidošanas varianta. Vēlos nodemonstrēt, kā top manas slinkās dobes.

Izvēlos vietu un ar zāles trimmeri nopļauju pa tīro līdz pat zemei. Jo jaudīgāks trimmeris, jo lielāks putekļu mākonis un raitāk darbs rit. Ja ir kāds nocirsta krūma stumbrs, sakapāju to ar mačeti.

Saulē atstāts pliks tāds pleķītis izdeg un gandrīz neviena nezāle tur kādu laiku vairs neaug, bet es parasti uzreiz veidoju dobi un neļauju zemei izžūt.

Nopļauto zāli nogrābju, vēlāk to var izmantot mulčēšanai.

Izveidoju nelielu gropīti, kurā sēju sēklas. Pirmās dobes tapa taisnas, bet dārzā atlikusī brīvā vieta ir ar krūmiem un kokiem, tādēļ tagad dobes veidoju apļveida un spirālveida. Cenšos maksimāli lietderīgi izmantot zemi.

Redīsu sēklas pirktas pašapkalpošanās veikalā. Jau vairāk kā desmit redīsu šķirnes esmu dārzā iestādījis. Dažus redīsus atstāšu sēklai.

Vairs tik biezi nesēju kā pirmajās dobēs, lai nav pēc tam jāretina.

Nopļautajā laukumā zeme ir blīva, tādēļ sēklu apsegšanai izmantoju papildus zemi. Vēl tāda neliela zemes kārta mazliet aizkavē nezāļu augšanu. No nezālēm pilnībā izvairīties nav nepieciešams, galvenais, lai kultūras augi izaug pirmie, tad tie paši nomāks nezāles.

Otrajā aplī iesēju dilles, sēklas no senču mazdārziņa.

Tā izskatās, kad redīsi un dilles ir iesēti. Ja sēklas ātri neuzdīgst, tad tās var pazust mulčā un tāds neliels valnītis palīdz noteikt vietu, kur ir iesēts.

Mulčēšanai izmantoju kosas, niedres, visu, kas griezdamies aug grāvī. Var izmantot arī nopļauto zāli, bet man tās ir par maz.

Mulču uzklāju apm. 5 cm biezā kārtā, kad sadīgs, ja būs nepieciešams, uzlikšu vēl vienu mulčas slāni.

Pirmajos dobju variantos darīju otrādi - piesedzu vietas, kur jāuzdīgst kultūraugiem, nezālēm ļaujot izdegt  un, kad sēkla uzdīga, mulču pārliku. Tas ir lieks darbs un ne vienmēr var novaktēt, kad augs uzdīgst.

 Gatavu dobi palejam. Mulča neļauj zemei zaudēt mitrumu, tādēļ ja nav liels sausums nav nepieciešams vairāk laistīt.

Tā izskatās iepriekšējā dobe, taisīta pēc tāda paša principa. Kā redzams nezāles praktiski nav. Tāda dobe nekādu papildus darbu vairs neprasa, ja nu vienīgi izretināt, kur ir par blīvu sastādīts.